Kāpēc cilvēki dodas prom no savām dzimtajām sētām ?

armands_argums.jpg

Pēdējo 10 gadu laikā esmu daudz pētījis ES, ASV, Kanādas pašvaldību darbības principus, gan lasot par to zinātnisko literatūru, gan viesojoties pie pašvaldību vadītājiem dažādās valstīs. Šo darbību rezultātā ir izveidojies zināms priekšstats par to kā  ir un kā jābūt Latvijā !

Kas notiek tagad Latvijā ?

Latvijā ir 119 pašvaldības un tikai 15 no tām veic iemaksas pašvaldību izlīdzināšanas fondā - 14. no tām ir Rīga un pie Rīga (lielākās iemaksas veic Rīga un Jūrmala), bet pārējās saņem dotācijas. Tā tas turpinās jau ļoti daudzus gadus, bet nevienu tas neinteresē, daudzus pat apmierina, jo nav nekas jādara savā pašvaldībā un ir vienalga cik paliks iedzīvotāju. Savām algām pietiks, infrastruktūru veidosim par ES naudu (arī šo to nopelnot). Kāpēc, lai šie vadītāji strādātu un kaut ko mainītu, ja viņiem tāpat ir labi ? Situācija, daudzās, Latvijas pašvaldībās ir vienkārši kritiska – iedzīvotāju skaits samazinājis 2-3 reizes, bērnu un jauniešu praktiski nav, tukši īpašumi, aizvērtas skolas, nav darba vietu utt. Taču valdībā lemj par kaut kādiem reemigrācijas plāniem un diasporas likumiem. Vai viņi maz saprot, ka jebkuras valsts labklājības pamats  ir labi attīstītas un pašpietiekamas pašvaldības ?! Bez tām, valsts pazudīs, paliks Rīga un tuvākie novadi ap to, bet cilvēki turpinās aizbraukt.

Laiks nokavēts !

Cilvēkus vairs neinteresē tikai pašvaldības tēls, tīrā vide, lētie pamestie mājokļi, nodokļu atlaides, dabas skati, ja pašvaldībā nav labi apmaksāta darba un nākotnes viņu bērniem.

Tūrisma taku un centru veidošana, kā arī skaistu centrālo laukumu ierīkošana vairs neko nedod un nedos, ja nu vienīgi papriecēs garāmbraucošu cilvēku acis. Arī uzņēmēji ir iztērējušies viesu namu, konferenču zāļu un kafejnīcu būvēšanā, kas šobrīd lielākā daļa stāv tukši, pamesti vai uz bankrota robežas. Nav jēgas no visām šim darbībām un pakalpojumiem, ja nav maksātspējīgu pakalpojumu saņēmēju. Tas pats ir ar infrastruktūru – ceļiem, dzelzceļiem, sabiedriskā transporta maršrutiem – no vienas puses, ja to nav, tad vietas attīstība apstājas, bet no otras puses būvēt ceļus un veidot sabiedriskā transporta maršrutus uz vietām, kur vairs neviens nedzīvo ir nerentabli. Veidojas apburtais loks, jo laiks kad tas bija jādara ir palaists garām un nokavēts.

Šobrīd, Latvijas pašvaldību lielākā daļa nav spējīgas atrisināt bezdarba un nabadzības problēmas, nodrošināt ekonomisko izaugsmi un piesaistīt jaunu darba spēku, nepietiekamas iespējas ir arī veselības aizsardzībā.

Nelietojot valstiskus reģionālās politikas līdzekļus nedodot pašvaldībām lielāku autonomiju, finanšu brīvību, neievērojot subsidiaritātes principus un nenovēršot tirgus ekonomikas negatīvo ietekmi, starpība starp ekonomiski stipriem reģioniem (to Latvijā ir ļoti maz) un ekonomiski vājajiem, tikai palielināsies, jo tirgus ekonomikā bagātība vienmēr koncentrējas, bet nabadzība palielina nabadzību.

Kāpēc tā notiek?  Tam ir vairāki iemesli :

  • pastāvošā likumdošana ierobežo pašvaldību iespējas un neatkarību,
  • pašvaldību nepietiekamā spēja - kapacitāte (finanšu resursi, cilvēkresursi, zināšanas, tehniskais un tehnoloģiskais nodrošinājums),
  • gausā, nepareizā un nevienmērīgā valsts pārvaldes reformu īstenošana modernu vadīšanas metožu izmantošanā ,
  • atsevišķi pašvaldību vadītāji, deputātu un darbinieku nepietiekošā kompetence vai nevēlēšanās kaut ko mainīt,
  • pašvaldībām, kam ieņēmumi mazāki par finanšu nepieciešamību, izlīdzināšana neveicina nodokļu ieņēmumu palielināšanas iniciatīvu,
  • neviens nodoklis ar tiesību aktu nav noteikts kā pašvaldību nodoklis,
  • pašvaldība nav tiesīga noteikt nevienu nodokļa likmi,
  • pašvaldībās ir augsts mērķdotāciju skaits,
  • pašvaldības nedrīkst piedalīties kapitālu tirgū, ne vietējā, nē ārzemēs,
  • pašvaldības nav tiesīgas piedalīties uzņēmējdarbībā,

 Kas darāms:

  1. Īstenot Eiropas pašvaldību hartā teikto, ka pašvaldību finanšu resursiem jābūt samērojamiem ar pašvaldību kompetenci,
  2. Ar likuma spēku nodrošināt pašvaldībām augstu vietējās autonomijas līmeni,
  3. Palielināt pašvaldību finanšu patstāvību, nodefinējot un ieviešot pašvaldības nodokļus,
  4. Rast iespēju padarīt uzņēmuma ieņēmuma nodokli (UIN) un PVN par dalītu valsts un pašvaldību nodokli,
  5. Pašvaldības nodokļu administrēšanu uzticēt pašvaldībām,
  6. Dot tiesības pašvaldībām pašām regulēt savu nodokļu likmes,
  7. Nodrošināt pašvaldībām brīvu pieeju vietējam un ārzemju kapitāla tirgum (tiesības aizņemties kredītiestādēs). Ratificēt Eiropas pašvaldības 8. Pantu.
  8. Atļaut pašvaldībām nodarboties ar uzņēmējdarbību.
  9. Atcelt iepirkumus pašvaldības pašpatēriņam (produkcija skolām, bērnudārziem, slimnīcām,)
  10. Atļaut veidot sociālo uzņēmējdarbību.

Tikai veicot visus šos pasākumus, iespējams apstādināt cilvēku aizbraukšanu no dzimtajām sētām un, iespējams, atgriezt mājās.


Video


Galerijas

APVIENĪBA SKG

Par sociāli atbildīgu, kristīgās vērtības balstītu un godīgu Latvijas valsts pārvaldi!

Dibināšanas preses konference

Sazinies ar mums

Ja vēlies mums ko pavēstīt, lūdzu, aizpildi kontaktformu!

Populārākās ziņas

© 2018 Apvienība SKG. Visas tiesības paturētas.

Ja vēlies mums ko pavēstīt, lūdzu aizpildi šo formu!