Vai Latvija būs Francijas vasaļvalsts?

j_dinevics.jpg

   Vasaļvalsts -  valsts ar ierobežotu suverenitāti attiecībā pret savu sizerēnvalsti. Sizerēnvalsts noteica vasaļvalsts rīcību ārpolitikā ( kas bija pakārtota sizerēnvalsts ārpolitikai ), kā arī bieži vien diktēja vadlīnijas iekšpolitikā un ekonomikā. (Avots – Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. Sast. P.Valters 33.lpp.)

   Šāds jautājums rodas pēc Francijas prezidenta Emanuēla Makrona uzrunas Eiropas Parlamentā. No uzrunas, kura iezīmē viņa redzējumu par ES nākotni, ir skaidrs, ka Latvijai visticamāk pat nebūs sava deputāta Eiropas Parlamentā. Francijas prezidents piedāvā transnacionālo Eiropas Parlamenta vēlēšanu sarakstu pieeju. Šādā deputātu kandidātu sarakstā augšgalā noteikti nebūtu Latvijas pārstāvju, tur atrastos lielo dalībvalstu pārstāvji. Ja kāds no Latvijas arī censtos tur iespraukties, viņam tā vieta būtu jānopelna atbalstot lielo dalībvalstu intereses pretēji Latvijas interesēm.  Šāda Eiropas Parlamentā (EP) nepārprotami būtu lielo dalībvalstu deputātu nomācošs pārsvars un EP tiktu izmantots kā instruments šo valstu interešu leģitimizācijā. Jau tā vēlētāju aktivitāte Eiropā un Latvijā nav pati augstākā, bet šādi vēlot EP, Latvijas vēlētājam vispar nav jēgas iet uz vēlēšanām.

Vēl viena Makrona tēze – Eiropa, kas aizsargā – jā bet ko un no kā? Labi būtu ja tā aizsargātu sevi no migrantu pūļiem, kas grauj un līdz nepazīšanai pārveido tradicionālo kultūrvidi Eiropā.

Bieži atsaucas uz to, ka ES ir uz vērtībām veidota savienība un migrantu uzņemšana izriet no šīm vērtībām. Bet jājautā vai nacionāla valsts arī nav tāda pati Eiropas vērtība, kas jāsargā un vai tradicionāla kultūrvide nav vērtība kuru jāsargā? Izskatās, ka Makrona izpratnē Eiropa, kas sargā ir tā kurai jāsargā Francija no jauno ES dalībvalstu darbaspēka un uzņēmējiem, kurai jāsargā maksājumi Francijas lauksaimniekiem, neļaujot tos palielināt jaunajās dalībvalstīs. Vai tādā veidā izlīdzināsies dzīves līmenis starp jaunām un vecām dalībvalstīm? Stipri jāšaubās.

   Lai attīstītu savas apšaubāmās idejas, Makrons dodas uz Vāciju, cerībā pārliecinat Merkeles kundzi . Patiesības labad gan jāsaka, ka paketē ir arī atbalstāmas saimnieciskas idejas, taču augstāk minētās Latvijai nav pieņemamas. Nav pieņemama arī ideja par ES līmeņa biroja izveidi patvēruma meklētāju lietu kārtošanai, kas liegtu šo problēmu risināt pēc nacionālas valsts ieskatiem. Taču Merkeles kundzes valdības daļai visticamāk būs iebildumi Makrona idejām, cerot panākt kompromisu līdz vasarai. Pretestība Makrona idejām būs arī citās ES dalībvalstīs. Tā ES kuru vēlas izveidot Makrons, nav tā kurā pēc referenduma iestājās Latvija.

Tuvojas Latvijas kā nacionālas valsts simtgade un ir svarīgi to tādu saglabāt, neļaujot pārvērst par vasaļvalsti vai Eiropas Federatīvās republikas teritorijas vienību.

Jānis Dinevičs

Apvienības SKG pārstāvju sapulces loceklis,

LSDSP priekšsēdētājs.  


Video


Galerijas

APVIENĪBA SKG

Par sociāli atbildīgu, kristīgās vērtības balstītu un godīgu Latvijas valsts pārvaldi!

Dibināšanas preses konference

Sazinies ar mums

Ja vēlies mums ko pavēstīt, lūdzu, aizpildi kontaktformu!

Populārākās ziņas

© 2018 Apvienība SKG. Visas tiesības paturētas.

Ja vēlies mums ko pavēstīt, lūdzu aizpildi šo formu!